Latvijā pēdējā laikā uzvirmojušas karstas diskusijas par iespēju iedzīvotājiem pašiem izlemt, ko iesākt ar savu 2. pensiju līmeņa uzkrājumu. Portālā “Manabalss.lv” vairāk nekā 12 000 cilvēku ir parakstījušies par ideju ļaut šo naudu izņemt pirms laika.
Lai gan iniciatīvas autori uzskata, ka tas palīdzētu risināt finansiālas grūtības, finanšu eksperti un valsts iestādes par šādu ieceri izsakās ļoti skeptiski. Viņi brīdina, ka tūlītējs ieguvums maciņā nākotnē varētu pārvērsties par daudz mazākām pensijām un jaunām ekonomiskām problēmām.
Finanšu ministrija šo ieceri neatbalsta, uzsverot, ka 2. pensiju līmenis ir veidots kā ilgtermiņa drošības spilvens. Šis mehānisms ir būtisks, lai nodrošinātu ienākumus tieši vecumdienās. Priekšlaicīga naudas izņemšana pilnībā mainītu sistēmas sākotnējo mērķi un radītu liekus riskus.
Arī Latvijas Bankas vadība brīdina par ekonomiskajām sekām, kas varētu skart mūs visus. Viņu galvenais arguments ir inflācijas pieaugums – ja tirgū pēkšņi ieplūst liels daudzums skaidras naudas, preču un pakalpojumu cenas var strauji kāpt. Eksperti uzskata, ka šāds solis dotu tikai īslaicīgu prieku, bet ilgtermiņā mēs visi paliktu zaudētāji.
Igaunijas pieredze kā brīdinājuma signāls
Kā piemērs bieži tiek piesaukta mūsu kaimiņvalsts Igaunija, kur līdzīga reforma jau notika pirms pieciem gadiem. Toreiz kaimiņi atļāva iedzīvotājiem izņemt savus uzkrājumus, taču šodien šo lēmumu daudzi vērtē kritiski. Igaunijas premjerministrs pat ir nosaucis šo soli par “noziegumu pret nākotni”, jo tas palielinājis sociālo nedrošību.
Speciālisti uzsver, ka daudziem Igaunijas iedzīvotājiem šīs izmaiņas nākotnē nozīmēs krietni mazākus pensijas ienākumus. Tāpat šis lēmums kaimiņvalstī veicināja strauju cenu kāpumu, ko šobrīd izjūt visa sabiedrība. Finanšu ministrs pat ir apliecinājis Starptautiskajam Valūtas fondam, ka Latvija šādu soli pagaidām neplāno spert, lai izvairītos no kaimiņu kļūdām.
Latvijas sistēmas atšķirības no kaimiņiem
Daudzi mēdz salīdzināt Latviju ar Lietuvu vai Igauniju, taču mūsu pensiju sistēmas ir diezgan atšķirīgas. Pēteris Leiškalns no Latvijas Darba devēju konfederācijas skaidro, ka kaimiņvalstīs 2. līmenis ir brīvprātīgs, kamēr pie mums tas ir obligāts un cieši sasiets ar 1. līmeni. Latvijā šīs ir darba devēja veiktas iemaksas, kas kopā veido 20 procentpunktus no ienākumiem.
Leiškalns norāda, ka Igaunijā ir arī bāzes pensija, kādas Latvijā nav. Ja mēs šobrīd atļautu izņemt uzkrāto naudu, mūsu iedzīvotāju pensijas nākotnē būtu ievērojami zemākas nekā igauņiem. Viņaprāt, mēs nevaram rīkoties tieši tāpat kā kaimiņi, ja mūsu starta pozīcijas un sistēmas uzbūve ir tik dažāda.
Ko tas nozīmē mūsu nākotnei
Sabiedrība noveco, un strādājošo skaits Latvijā kļūst mazāks, kas nozīmē, ka nākotnē mazākam cilvēku skaitam būs jāuztur vairāk pensionāru. Šādā situācijā tieši 2. pensiju līmenim būs arvien lielāka nozīme, lai cilvēki vecumdienās varētu dzīvot normāli. Valsts parāds aug, un tas padara sistēmas stabilitāti vēl svarīgāku.
Eksperti lēš, ka naudas izņemšana šodien nozīmētu īslaicīgu naudas pieplūdumu, bet nākotnē tas radītu milzīgu slogu bērniem un mazbērniem. Pensiju 2. līmenis ir domāts kā garantija, ka cilvēks nebūs atkarīgs tikai no valsts pabalstiem. Lai gan vēlme tikt pie naudas uzreiz ir saprotama, speciālisti aicina domāt soli uz priekšu par to, kas notiks pēc 20 vai 30 gadiem.
